Alus

Alus

 

Alus ir pasaulē populārākais un arī senākais alkoholiskais dzēriens. Vēsturnieki uzskata, ka alus ir radies nejauši – ierūgstot medus dzērienam vai arī lietus ūdenī uzrūgstot maizei. Pat Senajā Eģiptē, strādnieki būvējot piramīdas, slāpes veldzēja ar reibinošo dziru, kas sastāvēja no ierūguša graudu maizes ūdens. Kā jau daudz lietas vēsturē, arī alus ražošanas attīstībā liela nozīme bija dabas daudzveidības attīstībai – attīstoties savvaļas bitēm, alus brūvēšanā sāka izmantot arī medu. Latvijas vēsturē norādīts, ka tādu alu sauca par miestiņu vai medalu. Alus ir viegli pagatavojams dzēriens, līdz ar to sākotnēji to lietoja tikai trūcīgais iedzīvotāju slānis, taču drīzumā to jau labprāt baudīja visi Eiropas iedzīvotāji.

Alu var pagatavot no visdažādākajiem augiem – lielākoties izmanto īpašu šķirņu miežus, tomēr populāri ir arī citi graudaugi – kvieši, auzas, rudzi, utt. Tieši kviešu izmantošana galaproduktu veido ar īpaši noturīgām putām. No graudaugiem iegūst būtisku alus sastāvdaļu – iesalu. Šobrīd Latvijā iesalu lielākoties importē. Savukārt, rūgtuma niansi alum piešķir apiņi. Tomēr apiņiem ir kāda būtiskāka īpašība par rūgtuma niansi – antiseptiska iedarbība, kas kavē alus bojāšanos. Vēsturiski tas deva iespēju dzērienam nonākt globālajā tirgū. Mūsdienās apinim ir vairāk garšas nozīme, jo tehnoloģiskais process ir kļuvis daudz savādāks un ir mainītas higiēnas prasības ražotnēs.

Alum ir ļoti daudz pagatavošanas variāciju. Tā recepšu skaits pasaulē ir milzīgs. Taču būtiskākā no pamata sastāvdaļām ir tīrs un kvalitatīvs ūdens. Ūdenim ir ļoti liela nozīme visa veida alkohola ražošanā. Ūdens ķīmiskais sastāvs (noteikts minerālvielu balanss, tīrības pakāpe) nosaka būtiskas garšas nianses. Mūsdienu ražotnes ūdeni pilnībā attīra un destilē un minerālvielas pievieno pēc receptūras, tas nepieciešams, lai garantētu garšas nemainīgumu. Šobrīd, ražojot alu, tiek pievienots raugs, kurš tiek saražots rūpnieciski. Neskatoties uz rauga ražošanas veidu, tā darbības mērķis ir cukura pārvēršana alkoholā. Arī raugs spēcīgi ietekmē gala produkta garšas nianses.

Rūpnieciski ražotam alum, līdzīgi kā pārtikas produktiem, pievieno dažādas piedevas – tā var būt gan citronskābe, gan dabīgas izcelsmes ogu (piemēram, kadiķogu, brūkleņu) piedevas, tās var būt arī ķīmiskas izcelsmes. Alus gadījumā šīs piedevas nav jānorāda uz etiķetes, jo likums to nepieprasa tā kā pārtikas produktiem. Dažādu piedevu pievienošana paliek gan ražotāja noslēpums, gan godaprāts.
Ražošanas beigu fāzē alus tiek karbonizēts – piesātināts ar ogļskābo gāzi, kā rezultātā alus iegūst dzirkstošāku garšu. Ogļskābās gāzes nopelns ir arī pagarināts derīguma termiņš produktam.

Alus stiprums – uz iepakojuma redzamais % cipars nozīmē – spirta daudzumu alū. Optimālākais stipruma alus, kuru iecienījuši Latvijas iedzīvotāji ir 5% robežās. Īpaši stiprs alus ir 8 -12% robežās. Sabiedrībā valda maldīgs uzskats par to, ka stiprajam alum papildu tiek pievienots spirts. Nē, tas nav finansiāli izdevīgi, jo spirts ir akcīzes prece. Alkohola saturu var palielināt ražošanas procesa laikā papildu pievienojot sīrupu vai cukuru.

Latvijā alus ir iecienīts dzēriens, tomēr tā patēriņš sarūk. Valstis, kurās tiek patērēts nemainīgi liels alus daudzums ir Čehija un Vācija. Arī mūsu kaimiņi – Lietuva un Igaunija krietni apsteidz Latviju alus patēriņā.

Starp citu, bezalkoholisko alu sākotnēji sagatavo kā alkoholisko un pēc tam ražošanas procesā tiek atdalīts spirts.

Ko nozīmē sabiedrībā lietotais apzīmējums alum – Dzīvais alus? Industriālajā ražošanā svarīgi ir alum piešķirt labu derīguma termiņu – 6 mēnešus. Tāpēc alus tiek pasterizēts, vairākas reizes filtrēts, tam tiek pievienoti fermenti, konservanti, stabilizatori, utt. Šo procesu rezultātā iet bojā mikroorganismi. Dzīvajam alum būs īss derīguma termiņš, taču tā sastāvā būs dzīvi mikroorganismi, kuri labvēlīgi ietekmē alus garšu.

Alu pasniedz speciālās glāzēs, krūzēs vai kausā, kura tilpums ir ne mazāk kā 250ml. Optimālākās pasniegšanas temperatūras ir sekojošas:
1. Lager tipa alum +5 - +8 grādi. Lager tipa alus - Alus pagatavošanā izmanto mazāk aktīvu alus raugu, kuru dēvē par Lager raugu. Šāda tipa alus pagatavošana vairāk līdzinās vīna ražošanas procesam. Alum ir maiga, viegla garša, jo apiņi tiek izmantoti pavisam nedaudz.
2. Ale tipa alum +10 - +18 grādi. Ale tipa alus – tas ir alus, kam fermentācija noritējusi istabas temperatūrā, rauga darbības rezultātā. Ale tipa alu gatavo ar ļoti lielu apiņu daudzumu, kas dzērienam piešķir īpašu rūgtumu. Ale tipa alus ir tumšāks un ar lielāku alkohola saturu nekā Lager alus. Latvijā lielākoties ražo tikai Lager tipa alu.

Alum ir tik dažādas šķirnes, ka saderību var atrast ar gandrīz jebkuru pasaules virtuves ēdienu. Piemēram, vieglie lager tipa ideāli sader ar asiem, sāļiem ēdieniem, jo nomierina mēles receptorus un veldzē slāpes šajā gadījumā labāk par ūdeni. Gaišais kviešu alus sader ar tādiem viegliem ēdieniem kā pastas, biezzupas, maigie sieri un liesu vistu, gluži kā baltvīns. Vācu lager tipa alus ļoti labi piestāv tradicionāliem, sātīgiem vācu ēdieniem – desiņas, kāposti, cūkgaļas, sātīgas zupas. Savukārt, Pilzenes tipa alus derēs kā aperitīvs, jo sastāvā esošā jūtamā apiņu rūgtā nots veicinās apetīti. Portera tipa alus labi piestāvēs ļoti sātīgiem un ar garšu bagātīgiem ēdieniem – gaļas ēdieni, grillējumi, asie sieri. Maigie augļu ali labi derēs kopā ar uzkodām, augļiem, desertu. Kvalitatīvs stiprais alus pasaulē tiek uzskatīts kā konjaka alternatīva un piestāvēs tādiem ēdieniem kā ļoti asi sieri, spēcīgas garšas tumšās šokolādes.

ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME, ALKOHOLISKO DZĒRIENU PĀRDOŠANA, IEGĀDĀŠANĀS UN NODOŠANA NEPILNGADĪGĀM PERSONĀM IR AIZLIEGTA

uz augšu

Labais © 2017 Visas tiesības aizsargātas.